13.  2005. gads 

Tatri, Risi, Octāles Alpi Austrijā, 

Wildspitzes (3770 m) traverss, Fluchtkogel (3500 m)
Normunds K., Kristers K., Klāvs B.

29. augusts, pirmdiena

Izbraucam neticami vēlu – gan datuma ziņā, gan pēc pulksteņa – apmēram 19:00. Pa ceļam savācam Klāvu un vēl iebraucam Rimčikā apdrošināties uz 14 dienām par pus eiro dienā. Nevienam nav ne jausmas uz cik ilgu laiku braucam. Braucēji esam tikai trīs, jo Monta izlēma palikt mājās ar mazo Ādolfiņu, kurš iepriekšējā vakarā saniķojās un saslima tā, ka bija jāsauc „ātrie”.

Nakšņojam mēs ļoti skaistā valstī – Latvijā, nedaudz pirms Rucavas. Kristers ar Normundu saka, ka pirmoreiz nakšņojot Latvijā, Klavs atbild, ka viņš gan esot gulējis kādas pārtūkstoš reizes.

30. augusts, otrdiena

Uzceļamies un izvīstāmies neticami vēlu – 10:00 – jo nevienam nav modinātāja.

Lietuvā, pirms Kauņas apstājamies pabrokastot un nevaram aizkurt plīti. Uzvāram tēju uz prīmusa. Sākam apzināties, ka īsti nezinām, kurā vietā mums stāv kāda pārtika. Pirmais pazūd cukurs.

14:00 iebraucam Polijā. Uz robežām pagaidām problēmu nav, šķērsojam tās 5 – 10 minūšu laikā. Polija kļuvusi mazliet sakoptāka. Braucot ārā no Varšavas mazliet aizšaujam garām, tikai mazliet. Tā nu mēs rāmi braucam pretī Krakovai, līdz pēkšņi logā parādās smaidīgā Eižena Sviesta seja. Viņš jautā: „vai gan jūs zinājāt, ka piles ķermeņa temperatūra ir 40^oC?” Un ko gan jūs atbildat? Nu, bet, protams, jo ja tā padomā – patiesi!, kad gan jūs pēdējo reizi iedzērāt par pīles ķermeņa temperatūru?! Mēs klausāmies Ufo un Freda joku kasetes un mums ir ļoti jautri.

31. augusts, trešdiena

Ceļamies jau agrāk – 9:00. Izbraucam 9:30, jo neēdam brokastis. Nakšņojam gandrīz ceļa malā pie kaut kāda torņa. Visapkārt kaut kādi apstrādāti lauki, bet pie torņa – zālīte, kur arī ceļam telti.

Slovākijā iebraucam pirms diviem dienā un pa taisno braucam uz Popradu iepirkties, ko arī veiksmīgi paveicam – sākam ar saldējumu(7 kronas par bumbu; 1 sk = 0,018 Ls), turpinām ar alkoholu (daudzumu pieklājības pēc neminēsim), guļammaisu (999 sk), paklājiņu (199 sk) un nobeidz Klāvs ar peldbiksēm, jo ir doma iet uz Popradas baseiniem. Vēlāk nospriežam, ka peldes jāatliek uz laiku pēc Kalna.

Braucam izlūkos un pie Štrbske Pleso nomaldāmies uz kādu pusstundu. Beigās visu saprotam un braucam meklēt vietu, kur ēst un gulēt. Atrodam, paēdam zupu, kura brīnumainā kārtā ir diezgan ēdama. Bet tad pamanām, ka kaut kā sāk parādīties „moškas” un citi mošķi. Gulēt aizbraucam uz citu vietu – netālu no Tatranska Štrba virzienā uz Žilinu.

Vakarā Kristers ar Klāvu prāto, ka daudzi draugi rīt dosies uz skolu. Bet mēs uz Risy!

1. septembris, ceturtdiena

Ceļamies kā vienmēr neprātīgā agrumā – šoreiz patiesi – 6:00 pēc Latvijas laika. Tūdaļ dodamies uz Štrbske Pleso, kur uzēdam putru un startējam. Līdzi ņemam arī guļammaisus un paklājiņus. Maršruts ir sekojošs: Štrbske Pleso - Popradske Pleso – Hata pod Risy – Risy – un atpakaļ.

Viss notiek pēc plāna un ejas labi, līdz kādā brīdī apmēram pusstundas, stundas attālumā no būdas attopamies, ka esam „pakāsuši” saliecenīti. Šis vecais, krievu laiku nazītis ir mums mīļš, tādēļ Kristers un Normunds jož atpakaļ lejā uz vietu, kur ēdām un kur arī saliecenīti atstājām. Lai arī garām pa šo laiku ir gājuši vairāki desmiti cilvēku, neticamā kārtā nazīti atrodam, jo tas bija noslīdējis no lielā akmens, kur ēdām, un gaidīja mūs zālē diezgan neredzams.

 Uz leju gāja 40 minūtes, uz augšu 1 h 20 min., kaut arī skrējām / gājām cik ātri varējām. Klāvs ir paspējis šo to pārdomāt un uztaisīt divus kuģīšus.

Tālāk ceļš nevedas tik raiti kā gribētos. Pie būdas uztaisām kārtīgu pusdienas pauzi un pie viena noskatām ideālu vietu nakšņošanai bez telts – zem liela akmeņa. Tā nu mēs atlaidušies ēdam un redzam kā uz mums ar skaudību noskatās garāmejošie tūristi.

Pēc stundas atpūtas nolemjam iet uz Risy un vēl pēc 50 minūtēm esam augšā! Līdz šim Risy bija slavens ar to, ka tajā uzkāpuši Ļeņins un Papiš (Jānis Pāvils II), tagad arī mēs tur esam bijuši.

Kad esam atpakaļ pie naktsvietas, ejam paskatīties kāda ir tā būda. Cenas mūs apbur – tēja (0,5 l) 30 sk, zupa 50 sk un tādā garā. Aptuveni Liepājas „Trīs sivēnu” cenu līmenis.

Guļam visi trīs zem viena liela akmeņa. Līdz rītam.